Lidojums Rīga-Getvika plkst. 7:40 ar AirBaltic. No mājām uz lidostu brauciens ar CarGuru nomas mašīnu. EUR 8,64 turpceļā un EUR 8,49 – atpakaļ. Tam vēl -20%, kas iegūti uz priekšapmaksas akcijām, un ieskaitīti 5% nākamajiem braucieniem. Sanāk lētāk, nekā atstāt savu mašīnu ilgtermiņa stāvvietā.
Briti pasu kontrolē nosūta uz automātiskajiem vārtiem ar pasu skanēšanu un fotografēšanu. Visi tiekam cauri, izņemot Gustavu. Viņš tiek pie robežsardzenes uz nopratināšanu. Jautājums par ierašanās mērķi var samulsināt katru, bet jāzina, ka viņiem interesē tikai divi varianti – darbs/tūrisms, nevis izvērsta dienas programma.
Londonas lidosta Rietumsaseksā
Ierašanās Getvikas Dienvidu terminālī, bet mantu glabātava viesnīcā blakus Ziemeļu terminālim. Vispirms pārbrauciens ar lidostas transportu, un mantu nodošana glabātavā, iepriekš rezervēta caur stasher.com.
Atpakaļ uz Dienvidu termināli, kurā atrodas dzelzceļa stacija. Vilciena biļetes nopirktas iepriekš, bet jāizņem biļešu automātā, ievadot kodu un nopīkstinot kredītkarti. Labākais variants – biļetes četriem braucējiem turp-atpakaļ no Getvikas lidostas uz Londonas stacijām tikai ar Thameslink vilcieniem (neder Gatwick Express un Southern), laikā ārpus sastrēgumstundām (vilcieniem, kas pēc saraksta ierodas Londonas stacijās pēc pulksten 9:45), kombinēta ar Londonas sabiedriskā transporta biļeti, derīgu braucieniem 1.-6. zonā darbadienās no pulksten 9:30 (off-peak). Thameslink ir apmēram tikpat ātrs kā pārējie (nedaudz vairāk par pusstundu), bet pienāk citās Londonas stacijās. Arī pats Thameslink ir lēnais, kas pietur gandrīz visās stacijās, un ātrais. Lēnajam pirms lidostas ir tikai viena pietura, tas ir galīgi tukšs, ātrais nāk no Braitonas Anglijas pašos dienvidos, un ir nedaudz pilnāks. Lēnais atiet pirmais, bet ātrais pa ceļam to apdzen.
Biļetes noteikumos rakstīts, ka visiem četriem braucējiem jābrauc reizē, par ko pienākas 30% atlaide, tomēr katrs tiek pie savas kartiņas. Transporta izdevumi – EUR 51,89. Jāmaksā tikai par turpceļu, atpakaļceļš tajā pašā diena ir par velti.
Laikam, sabiedriskā transporta sistēma Anglijā nav vienkārša.
Stacijā baigā burzma, pie biļešu automātiem visi tiek steidzināti un dzīti uz priekšu.
Braucam līdz Svētā Pankrasa stacijai, kur Thameslink pietura ir izbūvēta pazemē, bet pirmajā stāvā veikali, virs tiem – vilcieni uz Anglijas vidieni un Eurostar uz Franciju. Grezna stacijas ēka no 1864. gada. Blakus otra stacija – King’s Cross – vēl senāka.
Gandrīz visur ņem pretī kartes, bet katram gadījumam – nedaudz skaidras naudas parastā bankomātā. Lidostā uzreiz pie ielidošanas bija pilns ar kaut kādiem “Free Cash” aparātiem. Nāca virsū pa divi, pa trīs. Likās aizdomīgi. Ka tik nav tāds pats lohotrons kā Euronet.
Rīta kafija McDonalds stacijas laukumā. Pēc krāsas kā vāja tēja, pēc garšas – karsts ūdens. Palika neizdzerta. Signei pamodās solidaritāte ar bijušajiem kolēģiem, neļāva iet lamāties. Līdz pulksten 12 tikai brokastu piedāvājums, nekādu nopietnu ēdienu.
Tālāk 214. maršruta autobuss uz Kamdenas tirgu. Visur sastrēgumi, viss kavējas, nekāds saraksts netiek ievērots. Gandrīz palaižam garām savējo, jo gaidām pienākam no otras puses. Bet šie taču brauc nepareizā virzienā!
Nav divstāvīgais, neliela vilšanās. Toties elektriskais. Protams, sarkans.
Kamdena (Camden Town)
Kamdenas rajons Londonā veidojies 18. gadsimtā līdz ar industriālo revolūciju, vēlāk kļuvis par mākslinieku un visādi citādi alternatīvo pulcēšanās vietu. Tirgus, iebūvēts kādreizējā zirgu staļļa vietā, pilns ar krāminiekiem, māksliniekiem un lupatniekiem, sīkbodītēm un ēstuvēm. Londonai raksturīgi, parāda pilsētas būtību.
Muzeji
Ar metro jeb “Trubu” no Kamdenas stacijas līdz Dienvidkensingtonai. Maršrutu sarēķina google, bet stacijā pašiem jāatrod, kura virziena peronu vajag, un kurš vilciens ir īstais. Ziemeļu līnija, kas ved uz Londonas dienvidu galu, patiesībā ir divas metro līnijas, kurām kopīgas tikai divas stacijas. Kamdena ir viena no tām. Kad pienāk vilciens, nedaudz šaubāmies vai derēs, bet tad kāpjam iekšā. Protams, tas nav īstais, aiziet pa otrām sliedēm, bet ātri pārplānojam maršrutu un galā nonākam.
Dabas vēstures muzejs liels, visu apskatīt nesanāk. Varētu teikt, ka nedaudz novecojis un varētu būt interaktīvāks. Bet ekspozīcija liela un izglītojoša.
Tālāk pa “trubu” uz Trafalgāra laukumu, kur atrodas Nacionālā galerija. Mākslu varētu baudīt vēl un vēl, pietiktu vairākām dienām, bet – nogurums, vienkārši nelien iekšā. Piektdienās muzeji atvērti līdz deviņiem vakarā. Apmeklētāju pilns. Daudzi izskatās noguruši tāpat kā mēs, mīkstie beņķi pārsvarā aizņemti.
Starp citu, labākie Londonas muzeji ir pilnīgi bez maksas.
Atpakaļ uz lidostu un viesnīcu
Pa ceļam uz metro, cauri ķīniešu kvartālam. Milzīgie ļaužu pūļi traucē izbaudīt vietas savdabību. Laikam pie vainas piektdienas vakars, un tas, ka nupat iestājies jaunais gads, un divus gadus aziāti nav dabūjuši ne ceļot, ne svinēt. Pilns ar vietējiem un tūristiem.
No Totenhemas ielas stacijas pa nupat atklāto Elizabetes līniju aizbraucam līdz Faringtonai, kur Thameslink vilciens. Iekāpjam pirmajā, kas nāk. Tas izrādās lēnais. Bet nebija nemaz tik lēns. Ātrais tikai pirms pašas lidostas apdzina.
Atkal no Dienvidu termināļa uz Ziemeļu termināli, kur blakus viesnīcā atstāti mūsu čemodāni. Nākas pagaidīt, jo viesnīca vakarpusē aizņemta ar savu klientu izmitināšanu.
Mūsu viesnīca “Travelodge Gatwick Airport Central” atrodas pārsimts metrus tālāk. Ir iespēja braukt ar pilsētas autobusu, kurš vakarā kursē reizi stundā, vai autobusu, kas apbraukā visas viesnīcas ap lidostu, vai iet ar kājām pa ceļu, kas lidostas kartē apzīmēts kā pārgājienu taka jeb Public footpath. Gabals nav liels, var iet kājām. Meža taka. Apavi vienos dubļos. Piestaigājam visu viesnīcu. Apkopēja skatās uz mūsu apaviem un šķībi smīn.
Rezervēts viens divguļamais numurs un viens dubultais. Administratore prasa, vai mums vajadzīgs numuriņš invalīdiem. Nē! Jocīgi. Iedeva divus divguļamos. Ejam skaidroties. Ar divām atsevišķām gultām ir invalīdu numuriņš pirmajā stāvā. Tādēļ esot prasījusi. Jocīgi. Samainīja, viss kārtībā.
Viesnīca vienkārša, tomēr par tādu naudu Londonas centrā var dabūt tikai gultasvietu divpadsmitvietīgā jaukta tipa kopmītņu numurā, nevis istabiņu ar visām labierīcībām.
Vakara pastaiga uz Tesco lielveikalu, lai sagādātu kaut ko vakariņām un brokastīm.
Prom no Lielbritānijas
No rīta atkal gājiens uz Tesco, jo daži apģērba gabali aizmirsti mājās. Līdz nākamajam lidojumam laika daudz, varam pastaigāt starp privātmājām Horlejas mazpilsētā vai vērot vāveres parkā pie viesnīcas.
Uz lidostu ejam pa citu ceļu, ar lielu līkumu, pa lielajām ielām, lai izvairītos no dubļiem. Vienā brīdī kāds garāmgājējs saka, ka uz lidostu esot ceļš caur parku. Būšot tuvāk. Kārtīgs ceļš, nav dubļi. Ejam pa to. Mierinājums, ka vakardien tas vienalga nebūtu derējis, jo tad bijām Ziemeļu terminālī, bet šodien vajag uz Dienvidu.
Lidostā esam ļoti laicīgi. Viss pēc plāna, neliela kavēšanās ar pacelšanos (Getvikas skrejceļš drausmīgi pārslogots), un tad gandrīz četru stundu lidojums līdz Aresifei.
Jāatzīst, ka Air Baltic A220 ir ērtākā lidmašīna, kurās līdz šim nācies lidot. Nedaudz lielāks gaisa spiediens, vairāk vietas beņķī un lielāki logi ir papildus ērtība. Toties British Airways saglabājuši kripatiņu no apkalpošanas tradīcijām – simboliska glāze ūdens un maza cepumu paciņa tiek katram.
