Caur lidmašīnas logu šķiet, ka sala ir vietām balta apsnigusi, bet tās ir mājiņas, kuras drīkst krāsot jebkādā krāsā, ja tā ir balta ar zaļiem logiem. Ne vairāk par trim stāviem. Tā mākslinieks noteicis.

Robežkontrole, jo ierodamies no Lielbritānijas – nav un nekad nav bijusi Šengenas zonā. Gustavam nav 18, tādēļ automātiskai pasu kontrolei nekvalificējas, visi – pie robežsarga, kuram par Eiropas pasēm nav nekādas intereses.

Cēzara Manrikes vārdā nosaukā Lanzarotes Lidosta

Lidosta kā parasta lidosta – nemājīga un vēsa. Visur Cēzara Manrikes darbi. Viņš uz salas ir visur, un bijis lielā cieņā, ja jau varēja noteikt ēku standartus.

Ātri tiekam pie mašīnas, šoreiz no cicar.com, kas ir vietējais Lansarotes kantoris. CICAR logo zīmējis, protams, Cēzars Manrike.

Seat Leon mētājas turpat stāvvietā. Nedaudz apbružāts, bet šeit tas nevienu neuztrauc. Rīgā palika telefona turētājs, tādēļ problēmas ar navigācijas skatīšanu. Diezgan nepatīkama problēma vakarā, tumsā, svešā mašīnā un svešā vietā.

Tiekam līdz veikalam Mercadona, sapērkam ēdienu vakaram, rītam. Nopirktais it kā krējums ar 0% cukura izrādās salds jogurts.

Līdz naktsmājām kādi 18 km. Saimnieks atsūtījis ceļa norādījumus un kodu atslēgas kastītei, bet pats mūs sagaidīt netiek. Tā arī viņu neredzējām un vairāk neko neesam dzirdējuši.

Nomaļa ciemata šauras ieliņas galā, pamatīgā slīpumā. Šaurajā ieliņā gar malu tiek liktas mašīnas. Parkošanās sensori taisa paniku un bļauj kā traki. Bet izbraukt tomēr var. Šodienai pietiek.

Lēnais rīts

Sajūta kā laukos. Kaut kur blakus ir kazu ferma. To var dzirdēt un, atkarībā no vēja, arī saost.

Apkārtnes iepazīšanai izejam cauri mūsu ciematam Playa Quemada, un tad līdz nākamajam ciemam Puerto de Calero, kurš vairs nav gluži lauki – tur ir veikals, jahtu osta, pāris viesnīcas un sabiedriskais transports.

Galvaspilsēta

Pēcpusdienā brauciens uz Aresifi, kas ir Lansarotes lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Administratīvi Lanzarote ir Grankanārijas provincē ar galvaspilsētu Las Palmas Grankanārijā.

Stāvvietā brīvu vietu daudz, bet grozās “dežurants”, kurš gribēs kādu eiro par mašīnu pieskatīšanu. Paliekam pāris kvartālus tālāk, ielas malā. Kad ejam gar stāvvietu, “dežurants” jau tenterē projām.

Svētdienā pilsēta pustukša.

Svētdienā lielie veikali slēgti, izņemot Lidl. Nopirktais biezpiens tomēr izrādās jogurts bez piedevām. Labi, ka nav salds.

Jameos del Agua

Pazemes ezers, izveidojies vulkāniskās lavas izskalotos dobumos. Smalks restorāns un māksliniecisks interjers. Veidojis, protams, mākslinieks Cēzars Manrike.

Kaktusu dārzs

Lavas izskalotā bedrē izveidots kaktusu dārzs. Ir redzēti lielāki dārzi, ar lielāku daudzveidību, bet šis ir mākslinieciski veidots ar savdabīgu noformējumu it visā. Mākslinieks, protams, Cēzars Manrike.

Famara

Dzelteno smilšu pludmale un ciemats Caleta de Famara pie Penedo līča salas ziemeļos. Daudz sērfotāju. Pāris veikaliņi un kafejnīcas. Ūdens pavēss, bet varētu peldēt, tikai nav paņēmušās peldlietas. Nebija šodienas plānos.

Vulkānu parks

Labi apmeklēts, populārs objekts. Jābrauc no rīta, ap pulksten 9, vēlāk būs pamatīgas rindas. Mašīnu jāatstāj stāvvietā parka vidū, visus sasēdina lielajā autobusā un ved pa līkumainu ceļu sastingušas lavas laukos, starp lieliem un maziem vulkānu krāteriem. Pašiem vazāties aizliegts.

Vulkāni plosījušies samērā nesen – 18. gadsimtā. Kilometriem tālu līdz pašai okeāna malai viss notaisīts ar sastingušas lavas klučiem.

Parka vidū apmeklētāju centrs, suvenīru bodīte un restorāns. Visu veidojis, protams, mākslinieks Cēzars Manrike.

Objekts ļoti apmeklēts, nav bez maksas, bet ir tā vērts. Ilgi uzkavēties nesanāk, mazajā placītī ir nemitīga tūristu kustība. Uz vietu stāvvietā gaida jau kilometra rinda.

Salinas de Janubio

Sāls lauki. Skatu laukums un veikaliņš. Sāls kastītes ar Cēzara Manrikes gleznām, sāls ar garšvielām, ziepes ar sāli.

Charco de los Clicos un El Golfo

Charco de los Clicos jeb Charco Verde ir lagūna ar zaļu ūdeni. Pie vainas kaut kādas baktērijas.

Yaiza

Tipiska Lanzarotes vidienes mazpilsēta. Sanāk pagasta centrs mūsu naktsmāju ciematam. “Alvejas muzejs”, kas patiesībā ir kosmētikas veikals. Alveja ir tradicionālais Lansarotes kultūraugs.

Pensionāru kāpiens kalnos

Pārgājienu taka uz apkārtnes augstāko kalnu Pico Nago, 405 m. Vispirms gar okeānu, tad uz augšu kalnos.

Ceļš gar okeānu ved augšā lejā no vienas pludmales līdz nākamajai.

Tālāk pa upes gultni kalnā augšā.

Taka gandrīz visu ceļu ir lēzena un nesagādā lielas grūtības. Bet vecajiem neiet tik ātri cik jauniešiem, tādēļ saņemu ieteikumu pameklēt kādu pensionāru maršrutu un nekavēt pārējos.

Tikai pie pašas virsotnes kāpiens kļūst briesmīgi stāvs. Līdz augstākajam punktam nemaz nekāpjam, paliekam pie 380 metriem, kur taka turpinās uz leju.

Playa Blanca

Dienvidu kūrortpilsēta. Gar okeānu sabūvēts daudz glītu mājiņu. Tālākās palikušas nepabeigtas, kaut kas “uzkāries”.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības reģionā etnogrāfiskais lauksaimniecības muzejs. Neliela ekspozīcija, lauku sēta ar amatnieku darbnīcām. Veidojis mākslinieks Cēzars Manrike. Ieeja bez maksas. Jāmaksā par darbnīcām un suvenīriem.

Lansarotē tiek audzētas arī vīnogas. Ir vairākas vīna darītavas. Piedāvā ekskursiju un vīnu.

San Bartolome

Vēl viena balta mazpilsēta. Kafijas pauze ar virtuļiem.

Lietus

Pēdējā dienā savilka lietu. Pāris minūtes kārtīgi lija.

Atpakaļceļš ar Ryanair caur Bergamo. Vakarā izlidojam, pēc pusnakts nonākam starppieturā, nakti sanāk nīkuļot lidostā, agri no rīta, 6:15, – uz Rīgu.

Bergamo lidostā atlidošanas sektors pilns ar cilvēkiem, katrs mēģina kaut kā pagulēt. Brīvu vietu uz grīdas praktiski nav. Sabiedriskais transports uz lidostu sāk kursēt tikai plkst. 6, tādēļ uz agro rīta reisu var paspēt tikai ar taksometru, vai nakšņojot lidostā.

Kaktiņu pretim slēgtām durvīm izdodas atrast, bet nav diez ko ērti. Divatā dodamies izpētīt apkārtni, bet nekā interesanta pie lidostas nav – tikai autostāvvietas un lielveikals, kurš naktī slēgts. Vienīgais guvums – kafijas automāts. Par 80 centiem espresso lungo – vājais espresso jeb puse piņģerota briesmīgi stipras kafijas. Pustrijos darbu sāk izlidošanas sektors, un sākas kustība pie drošības pārbaudes. Stunda rindā, un varam pārcelties uz cietiem bleķa beņķiem pie izejas uz lidmašīnu.

Pēdējais lidojums uz Rīgu bez kavēšanās un bez pārsteigumiem. Tāpat kā visi pārējie.